Studentes pārdomas: SZF nav ‘haļava’!
“LU SZF jau ir haļava!”, “Tur vispār nekas nav jādara!”, “LU ir konveijera princips. Tur vadībai studenti nerūp, tādēļ tur nevienam arī mācīties nepatīk”. Ne to vien pirms vidusskolas beigšanas nācās dzirdēt par skolu, kurā mācos šobrīd. Tobrīd nezināju, kam ticēt un kam, nē. Radās pavisam loģisks jautājums: “Kā gan visi šie cilvēki, kuri nekad savu kāju nav spēruši Latvijas Universitātē (LU), var zināt?”
Varētu jau lielīgi teikt, ka visi neglaimojošie stāsti mani nenobiedēja, nekādi neietekmēja, un tādēļ izvēlējos studēt LU SZF, bet patiesībā šo skolu izvēlējos spītības vadīta. Universitāte taču skan labāk nekā augstskola vai akadēmija!
Tagad man gribētos jautāt: “Kur tad ir tā haļava?” Nu, nav te nekā tāda. Protams, ieguldītā darba apjoms ir tieši proporcionāls tam, kādas atzīmes pats uzskati par labām esam. Ja der četri (jo neviens jau tāpat neskatās, kādas atzīmes ir tavā augstskolas diplomā), tad der, un nav ko iespringt. It visur var izlīst kā kamielis caur adatas aci, un arī šī skola nav izņēmums. Būtu melots, ja teiktu, ka itin visos priekšmetos un pie visiem pasniedzējiem, tik tiešām ir jāmācās.
Tiem, kuru mērķis sniedzas augstāk par četri, skola dod daudz vairāk. Te iemāca mācīties, un tas, iespējams, ir vislielākais ieguvums no augstskolas. Var jau šķist muļķīgi – kas gan tā par prasmi. Tomēr, ja proti mācīties, tad tu pratīsi teju jebko, jo iemācīsies. To visātrāk panāca tie daži pasniedzēji, kas, uzskatot studentus par primitīviem vienšūnas organismiem, brutāli “piegrieza mums skābekli”.
Tas, cik daudz gūsi no augstskolas un pasniedzējiem, atkarīgs no tevis paša, to nu esmu sapratusi, nekādu solīto individuālo pieeju nav vērts gaidīt, tā veicas tikai vienam no tūkstoš studentiem. Taču no konveijera iespējams iznākt arī pavisam citādākam, bagātākam, ne tikai ar zināšanām, bet arī ar lieliskiem draugiem un paziņām. Lai arī skan naivi, tieši uz to es ceru.
Šeit, protams, ir diezgan daudz lielisku, harizmātisku pasniedzēju, kuru dēļ vien vērts nākt uz skolu. Viņi ir tie, kas kaut kādā dīvainā veidā panāk, ka semiotika vai ziņu žurnālistika, šķiet vienas no aizraujošākajām lekcijām pasaulē. Tieši viņi pavisam nemanāmi iegrūž tavu degunu tajā zināšanu bļodās, kurās pats aiz gara laika diezin vai ielūkotos.
Lai cik novazāts ir teiciens, ka katrā situācijā var atrast gan labo, gan ļauno, tas tik tiešām ir patiess. Varētu divos stabiņos rakstīt labo un slikto par Universitāti, un tāpat nenonākt pie jēdzīgiem secinājumiem un spriedumiem.
Taču, ja mērķis ir gūt zināšanas, labu un ne tik labu pieredzi, un pats galvenais, augt un veidoties kā cilvēkam, kurš saprot un spēj vērtēt procesus sabiedrībā, tad SZF ir tieši tev.
informācijas dārgumu raktuves.