Iepazīsti savu bibliotēku un tās bibliotekāru! Aldona Volkova no HZF

Ikvienam no mums bērnībā bijusi kāda sapņu profesija, bet tikai retajam izdevies to realizēt arī dzīvē. Savu sapni pirms 20 gadiem piepildījusi Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas darbiniece Aldona Volkova – toreiz tikai iztēlojoties, kā būtu strādāt bibliotēkā, tagad šajā nozarē aizvadīti jau 20 gadi. Piedāvājam iepazīt Aldonas darba ikdienu, sasniegto un piedzīvoto septiņu gadu garumā, vadot Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) bibliotēku.

1919. gadā tika dibināta Filoloģijas un Filozofijas fakultātes bibliotēka, ko mūsdienās pazīstam kā Humanitāro zinātņu bibliotēku. Tā vairakkārt mainījusi savu atrašanās vietu, bet kopš 2002. gada atrodas LU Humanitāro zinātņu fakultātes telpās, Visvalža ielā 4a.

Humanitāro zinātņu bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 60 tūkstoši informācijas resursu par valodniecību un literatūrzinātni, kā arī daiļliteratūra latviešu, angļu, vācu, krievu, spāņu, ķīniešu, japāņu u.c. valodās. LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēka lepojas ar Vācu, angļu un amerikāņu literatūras centru, kura pamatā ir LU Goda doktora Helmuta Vintera grāmatu dāvinājums, Viedas Skultans dāvināto Antropoloģijas grāmatu kolekciju, Āzijas kolekciju, kurā iekļauti informācijas resursi par Ķīnas un Japānas vēsturi, sabiedrību, valodniecību un literatūru, kā arī Lietuviešu literatūras lasītavu. Kopš 2007. gada bibliotēkas vadītāja ir Aldona Volkova, kuru tagad pazīstam kā Klientu apkalpošanas departamenta vadītāju.

Sapnis īstenojies realitātē

Darba gaitas Latvijas Universitātes Bibliotēkā Aldona uzsākusi 2007. gadā, taču bibliotēkas sfērā strādā jau 20 gadu. Aldona stāsta, ka šis ir viņas sapņu darbs, par kuru fantazēts jau bērnībā. “Man bija sapnis par trīs profesijām – bibliotekārs, skolotājs, vai jurists. Pašlaik ir sanācis piepildīt divus no tiem, jo bibliotekārs jau tāds pats pedagoģiskais darbinieks vien ir. Domāju, ka bibliotēkas sfērā gribētu strādāt visu savu mūžu, man tas ļoti patīk.” Jautājot, kas darbā patīk visvairāk, Aldonai ilgi nav jādomā, viņa stāsta, ka ir patīkami sniegt palīdzību bibliotēkas lietotājiem, ieteikt vajadzīgo, pamācīt, bet beigās saņemt smaidpilnu “Paldies!”

Humanitāro zinātņu bibliotēkai nav savas mafijas, ir spoks

Humanitāro zinātņu bibliotēkā Aldona strādājusi septiņus gadus, nu viņu iespējams satikt Aspazijas bulvāra bibliotēkā, kur Aldona vada lietotāju apkalpošanas departamentu, taču par septiņu gadu posmu Humanitāro zinātņu bibliotēkā saglabājušas spilgtas un pozitīvas atmiņas. “Šeit gan nav savas mafijas kā ģeogrāfiem, taču bibliotēka Humanitāro zinātņu fakultātes studentiem ir kā sava veida centrs, kur pulcēties, strādāt grupās. Septiņu gadu laikā esmu novērojusi, ka studentiem ļoti patīk uzturēties šeit, domāju, ka viņi būtu laimīgi, ja bibliotēka strādātu 24 stundas diennaktī.”

Aldona stāsta, ka piedzīvota gan pāreja uz pilnīgu automatizāciju, gan izjusta Humanitāro zinātņu bibliotēkas spoka klātbūtne. “Ja pirms 20 gadiem viss tika rakstīts ar pildspalvu, tad tagad izjūtam stipru automatizāciju. Tolaik nespēju iedomāties, ka datoram būs tik izšķiroša nozīme. Manuprāt, LU Bibliotēka arī ir visvairāk attīstījusies, ja paraugāmies uz citu augstskolu bibliotēkām.”

Jautājot, kas visspilgtāk palicis atmiņā, strādājot Humanitāro zinātņu bibliotēkā, Aldona izstāsta par spoku: “Šajā bibliotēkā ir savas spoks, bet pa septiņiem gadiem man viņu tā arī neizdevās ieraudzīt. Esmu dzirdējusi no kolēģiem, ka pa bibliotēkas telpām pastaigājoties vīrs platmalē. Lai gan viņu neredzēju, to, ka viņš eksistē es jutu, it sevišķi strādājot ziemas vakaros. Varbūt ir vērts papētīt spoku tuvāk, organizējot lasītavā nakts lasīšanas pasākumus,” smaidot atzīst Aldona.

Bibliotekārs – skolotājs un detektīvs vienā personā

Aldona stāsta, ka bibliotekāram jābūt nedaudz skolotājām, nedaudz detektīvam, jo ir jāprot uztaustīt tas, ko katram lietotājam vajag. Ne vienmēr studenti, atnākot uz bibliotēku, zina, kas tieši ir nepieciešams, tāpēc Aldona teic, bibliotekāra uzdevums ir runāt ar studentu, kamēr no bibliotēkas tas aiziet ar vajadzīgo grāmatu rokā.

“Es lepojos ar to, ka varu strādāt Latvijas Universitātes bibliotēkā. Manuprāt, tas ir prestiži un pats darbs ir ļoti interesants – atnākot no rīta, tu nekad nezini, kā noslēgsies darba diena, kas būs paveikts, tāpēc noteikti varu teikt – darbs bibliotēkā nav vienveidīgs,” teic Aldona.

Teksta autore: Lāsma Didrihsone