Studiju prakse ārzemēs: Kā aizbraukt un trīs mēnešus studēt Vīnē?

Esmu Ilze, studēju Bioloģijas fakultātes doktorantūras programmā un pagājušajā gadā trīs mēnešus piedalījos Erasmus prakses mobilitātē Austrijā – Vīnes Universitātes Fizikas fakultātes Funkcionālo materiālu nodaļā.

Kā pieteikties?

Šāda apmaiņa iespējama Erasmus mobilitātes prakses ietvaros, ko koordinē LU Ārlietu departaments, sākotnēji gan jāpiesakās pie savas fakultātes starptautiskās sadarbības koordinatora. Piemēram, mūsu fakultātes koordinatore Līga regulāri piedāvā iespējas pieteikties un atgādina par termiņiem, konkursiem. Pašam ir jāsameklē uzņemošā puse, kuru man palīdzēja atrast LU CFI direktors Andris Šternbergs, viņa ieteiktā kontaktpersona bija prakses liela veiksme.

Kā notiek prakse?

Ilze Dimanta. Foto: Tenis Dimants

Mans koordinators Vīnē bija fizikas profesors, kurš ir ne tikai sava amata profesionālis, bet arī izcils komunikators un organizators – prof.Armin Fuith, pateicoties viņam, viss notika kā uz burvju mājienu un ar lielu atsaucību, pretimnākšanu. Profesors bija padomājis par visu. Ikvienam novēlu tādu koordinatoru. Nu, piemēram, viņš bija jau sagatavojis man tikšanos ar fakultātes darbiniekiem, arī ar dekānu un nodaļu vadītājiem, visās tikšanās viņš piedalījās arī pats, un tas palīdzēja justies gaidītai, būtībā mani uzņēma kā augstu viesi – runājām, kā viņi varētu man palīdzēt ar disertāciju, kā varētu sadarboties, kādas lekcijas es viņu studentiem varētu nolasīt, par kopējiem semināriem.

Man pat tika piedāvātas vairākas galda vietas ar darba datoriem. Izvēlējos klusu stūrīti, turpat blakus kafijas automāts, kuru kolēģi ar lepnumu ierādīja un līdz ar to institūtā ieguvu arī barista cienīgas kafijas gatavošanas prasmes.

Kopumā trīs mēnešu laikā piedalījos nodaļas semināros, iepazīstināju ar savu pētniecības tēmu, arī universitātes, Bioloģijas fakultātes un Cietvielu fizikas institūta, Ūdeņraža materiālu nodaļas darbību. Nolasīju lekcijas studentiem par savu promocijas darba tēmu, arī par ūdeņraža tehnoloģijām un pielietojumiem, kā arī profesors noorganizēja speciālu semināru, kurā kopā spriedām par manu disertācijas tēmu, šeit tika pieaicināti vairāku jomu speciālisti, jāsaka, ka diskusijas bija tiešām vērtīgas un ieteikumi noder man joprojām.

Ko piedāvā Vīne?

Dzīvošanai draudzīga

Vīne ir lieliska pilsēta, kur dzīvot. Tā ieņem augstas vietas dzīvesvietas izvēles topos, jo tā ir droša, iedzīvotājiem pretimnākoša, demokrātiska, ar izcilu kultūras dzīvi, daudziem parkiem bagāta. Ar mani kopā Vīnē bija vīrs Justs un deviņus mēnešus jaunā meitiņa. Dzīvojām 14.rajonā, kas ir 15 minūšu braucienā no centra, apkārt bija viss ikdienā nepieciešamais – metro un tramvajs tuvu mājām, vairāki pārtikas veikali, arī tirgus, sporta laukums, parki, baseins (tie ir ļoti populāri, viegli pieejami, ir pat jūgendstila baseins un brīvdabas ar skatu uz visu Vīni).

Baseins, kas pieejams ikvienam

Šonbrunas pils parks. Foto: Ilze Dimanta

Lielākais ieguvums mūsu dzīvesvietas rajonā bija netālu esošā Šonbrunas pils, ap kuru ir milzīgs parks, kā arī zoodārzs. Katru dienu gājām uz šo parku staigāt, skriet, un tāpat ikdienā darīja vēl kādi simts cilvēki. Attēlā redzamais nav VIP baseins kādā privātmājas teritorijā. Tas ir visiem sezonā pieejams ikdienas apmeklēšanai par ļoti demokrātisku samaksu.

Paldies Uģim!

Vīnes centrs tika iepazīts brīvdienās un vakaros – brīvdabas koncerti, tirdziņi, festivāli, koncerti, pilsēta teju pulsē no dzīvības. Liels ieguvums bija Vīnē dzīvojošais bērnības draugs Uģis, kurš ne tikai iepazīstināja ar pilsētas dārgumiem, bet pat pieslēdza mūs savam draugu pulciņam, hobijiem un labākajiem Vīnes jauniešu pasākumiem. Ar viņa gādību nonācām gan mūzikas pasākumos, parku, festivālu, pat ēdienu baudīšanas notikumos, kopumā, iegūstot plašu iespaidu, kā ir būt jaunietim Vīnē.

Uģa izlaidums. Foto: Ilze Dimanta

Bijām arī Uģa maģistrantūras izlaidumā Vīnes Tehniskajā universitāte, pēc izlaiduma bija sarūpētas rikšas un ar tām mērots ceļš uz centru, lai pie Nacionālās bibliotēkas baudītu Vīnē slavenās “Trzesniewski” maizītes.

Ikvienam pieejamā kultūras Meka

Izcila vērtība arī attieksmes un pieejamības ziņā ir slavenā Vīnes opera, uz kuru var doties pat par nieka četriem eiro, pirms tam izstāvot rindu uz stāvētāju vietām (rindā bija jāstāv aptuveni stundu vai divas (tas ir ātri, uz pirmizrādem nākas gaidīt krietni ilgāk) – jau sapucētam, nekādos šortos, kā daļa tūristu siltajā laikā dodas pastaigās). Pieredze bija ekskluzīva, jo opera ir ļoti skaista un no stāvvietām zālē ir ļoti laba redzamība, Vīnes pilsētai ir svarīga šī stāvvietu tradīcija, jo operai un mākslai ir jābūt pieejamai ikvienam.

No mākslas muzejiem īpaši jāuzteic Albertina, efektīvi iekārtots un krāšņs muzejs, daudz informatīva materiāla blakus mākslas darbiem, apraksti par konkrēto laiku, notikumiem, cilvēkiem, no tiesas visinteresantākais mākslas muzejs, kurā būts.

Man, lūdzu, ‘Frühstück’

‘Frustuck’. Foto: Ilze Dimanta

Vīnei ir raksturīga kafejnīcu kultūra, labākajās (un tādas ir daudz!) viesmīļi ir tērpušies smokingos, pieejama populārākā pasaules prese uz speciāliem koka turētājiem. Populāra izvēle ir “Frühstück” jeb brokastis, kas pieejamas no rīta līdz pat pēcpusdienai, un ir izvēles iespējas – mazākas, tikai ar kafiju un baltmaizes bulciņām, jau kuplākas – ar svaigi spiestu sulu, olu, augļiem vai pavisam glaunas – vēl papildus ar kūpinātu lasi un mārrutku krēmu.

Kāpēc noteikti aizbraukt un braukt atpakaļ?

Es ļoti labi jūtos Rīgā – šeit esmu kopš dzimšanas, te ir mana ģimene, te studēju, strādāju, veidoju savu ģimeni un atpūšos. Bet jau kopš bakalauru 2.kursa, kad pirmo reizi aizbraucu uz pusgadu studēt Dānijā (Erasmus apmaiņas programmā), sapratu, ka ik pa laikam ir jāaizbrauc, lai novērtētu to, kas ir te, un, kas nav mazsvarīgi, lai augtu profesionāli un paplašinātu redzesloku.

Par plusiem jau visiem ir skaidrs – pieredze, valoda, attīstība utt. Bet, ja iedziļinās, tad tas nemaz nav tik vienkārši. Esot prom, nākas sevi vairāk lauzt, jo tur prom ir svešāda vērtēšanas sistēma, jāmāk prezentēt sevi, savas zināšanas un nepazust, nenoslēpties, jo esi ārpus savas komforta zonas. Bet tas ir jādara, jo pieredze ir ekskluzīva un paliek īpašas atmiņas.

Vīne 2014. gada bija ne tikai skaists piedzīvojums, bet arī lielisks ieguvums specialitātes ziņā.

Autore: Ilze Dimanta, Bioloģijas fakultātes doktorantūras studente

Foto: Ilze Dimanta

Kafejnīca

Kafijas automāts pie mana galda

Zinātnes muzejā

Ilze laboratorijā praksē

Hundertvasera arhitektūras pērle Vīnē