Sešu gadu laikā 828 doktorantūras studenti saņēmuši mērķstipendijas

Šī gada vidū noslēdzas Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts “Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”, kas sešu gadu laikā deva iespēju 828 Latvijas Universitātes (LU) doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem saņemt mērķstipendijas.

26. jūnijā LU Senāta sēžu zālē notika diskusija par projekta rezultātiem un arī nākotnes iecerēm. Uzrunu teica LU zinātņu prorektors prof. Indriķis Muižnieks, bet ar projekta rezultatīvajiem rādītājiem klātesošos iepazīstināja projekta vadītāja Elmīra Zariņa.

ESF atbalstītais Darbības programmas papildinājuma 1.1.2.1.2. apakšaktivitātes „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” projekts “Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē” tika realizēts no 2009. gada līdz 2015. gada 30. jūnijam. Apakšaktivitātes mērķis bija visās izglītības tematiskajās grupās palielināt to speciālistu skaitu, kas ieguvuši augstāko kvalifikāciju (doktora zinātnisko grādu) un spējīgi plānot, radīt un ieviest ražošanā augstas tehnoloģijas produktus, kā arī produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, veicinot tautsaimniecības attīstību uz inovāciju pamata.

Atbalsts tika sniegts gan dabas, gan sociālo, gan humanitāro zinātņu doktorantūras studentiem un zinātniskā grāda pretendentiem. Rezultātā sešu gadu laikā konkursa kārtībā 1517 mērķstipendijas tika piešķirtas 828 doktorantūras studentiem un zinātniskā grāda pretendentiem (jāņem vērā, ka viens cilvēks atbalstu varēja saņemt vairakkārt). Tika apgūti aptuveni 22 milj. EUR. No projekta uzsākšanas brīža atbalsta iegūšanai kopumā tika organizēti 14 konkursi. Visvairāk mērķstipendiju tika piešķirts dabas zinātņu blokā (635 mērķstipendijas), un nozare ar lielāko piešķirto stipendiju skaitu ir Fizika, astronomija un mehānika (118 mērķstipendijas).

Kā savā uzrunā norādīja LU prorektors prof. Indriķis Muižnieks, projekts sniedza ļoti nozīmīgu pienesumu un stimulu jaunu doktoru gatavošanā Universitātē. Runājot par nākotni, prof. Muižnieks atzina, ka analogs projekts šobrīd netiek plānots, vienlaikus uzsverot, ka LU labākie jaunie akadēmiskie spēki, kas būs izvēlējušies doktorantūru, netiks atstāti bez atbalsta, tāpat būs pieejama arī pēcdoktorantūras programma.

Projekta vadītāja Elmīra Zariņa atzina, ka tas uzskatāms par ļoti veiksmīgi realizētu, jo no 588 atbalstītajiem zinātniskā grāda pretendentiem 493 jeb 83,5% jau ir aizstāvējuši savas disertācijas (daļai zinātniskā grāda pretendentu aizstāvēšana vēl tikai gaidāma). Šis ir apliecinājums projekta īpaši veiksmīgam noslēgumam, jo kā galvenais rezultatīvais rādītājs tiek uzskatīts aizstāvēto disertāciju skaits un tam jābūt vismaz 50%.
Visvairāk mērķstipendiju nozīmi ir izjutuši tās saņēmēji – jaunie LU doktori un zinātniskā grāda pretendenti, kas atzīst, ka tā deva iespēju pilnībā pievērsties pētniecībai, nemeklējot ar zinātni nesaistītus papildu ienākumu avotus.

Ilze Dimanta, kas mērķstipendiju saņēma gandrīz četrus doktorantūras studiju gadus, promocijas darbu “Jēlglicerīna, laktozes izmantošana bio-ūdeņraža iegūšanai ar anaerobām mikroorganismu kultūrām un ūdeņraža savākšana no fermentācijas barotnes ar metālhidrīdiem” aizstāvēs šī gada rudenī. Viņa atzīst, ka saņemtā mērķstipendija deva rīcības brīvību, jo varēja pilnībā pievērsties pētniecībai, lai zinātniskos un radošos apstākļos labi paveiktu savu darbu, tai pašā laikā publicējoties, gatavojot zinātniskos rakstus, braucot uz konferencēm un semināriem. “Man ir laba sajūta par paveikto. Stipendija deva iespēju aktīvi strādāt dzimtenē, kā arī realizēt papildus eksperimentālu darbu laboratorijās Tartu Universitātē, Igaunijā, un Lietuvas Enerģētikas institūtā. Prieks, ka varēju apspriest un prezentēt savu darbu jomas speciālistiem Vīnes Universitātē, Austrijā. Esmu ļoti pateicīga šīs stipendijas organizatoriem un koordinatoriem par šādu, tiešām fantastisku iespēju realizēšanu Latvijā. Šī stipendija ir konkurētspējīgs atalgojums, līdzīgs pieejams doktorantūras studentiem ārzemēs…” Pētījumus Dimanta veica gan Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas katedras laboratorijās, gan LU Cietvielu fizikas institūtā, sadarbojoties arī ar Ķīmijas fakultāti.

Gints Kučinskis promocijas darbu “Nanostrukturēta LiFePO4 tilpuma un plānslāņu litija jonu bateriju katodmateriālu pētījumi” aizstāvēs augusta beigās. Darbā pētīts LiFePO4 litija jonu bateriju katodmateriāls un tā plānās kārtiņas. Pētījumus viņš veica Cietvielu fizikas institūtā, bet vienu gadu stažējās arī Vācijā Maksa Planka institūtā, kas sniedza īpaši vērtīgu pieredzi.Kučinskis mērkstipendiju saņēma no otrā semestra, viņš atzīst, ka, pateicoties tai, bija iespēja pievērsties pētījuma tēmai, nemeklējot papildu iztikas avotus.

Didzis Kļaviņš promocijas darbu “Ārlietu ministriju pārveide Baltijas un Skandināvijas valstīs 2004.-2012. gadā” doktora zinātniskā grāda politikas zinātnē iegūšanai aizstāvēja šī gada aprīlī. Savā darbā viņš analizēja ārlietu ministriju pārveidi un izmaiņu raksturu Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) un Skandināvijas valstīs (Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā). Kā norāda Kļaviņš, svarīgi bija saprast, kā ir mainījušās ārlietu ministrijas, un kas vēl būtiskāk – kāda loma ir ārlietu ministrijām mūsdienās, jo daudz tiek rakstīts par ārpolitiku un starptautiskām attiecībām, bet maz analizētas ārlietu ministrijas un tas, kā tās mainās. Kļaviņš veica pētījumus gan Igaunijā, gan Lietuvā, stažēties devās arī uz Orhūsas Universitāti Dānijā. Viņš atzīst, ka mērķstipendijai doktorantūras laikā bija ļoti būtiska nozīme: “Tas ir milzīgs atspaids, jo dod iespēju lielāku uzmanību veltīt tieši studijām.” Šobrīd viņš lasa lekcijas ne tikai LU Sociālo zinātņu fakultātes, bet arī Rīgas Juridiskās augstskolas studentiem un plāno turpināt iesākto.

Visi trīs jaunie pētnieki atzina, ka ilgtermiņā savu nākotni saista ar zinātni Latvijā, lai gan uzsvēra arī to, cik liela nozīme ir pieredzes papildināšanai ārzemju augstskolās un zinātniskajās institūcijās.