Bibliotekāre Rita Alkšbirze: ‘Izvēlos ne to, ko citi’

Šoreiz sērijā “Iepazīsti savu bibliotēku un tās bibliotekāru” stāsts būs par vienu no mazākajām – Ķīmijas zinātņu bibliotēku un tās galveno bibliotekāri Ritu Alkšbirzi, kura bibliotēkā strādā jau 10 gadus.

Rita savas darba gaitas LU Bibliotēkā uzsāka 2005. gadā, sākumā strādājot Ekonomikas zinātņu bibliotēkā, taču tad viņai tika piedāvāts darbs Ķīmijas zinātņu bibliotēkā, un viņa pati saka: “Es pieņēmu šo izaicinājumu.” Šobrīd Ritas darbs nenorit tikai Ķīmijas zinātņu bibliotēkā, uz kādu laiku viņa ir kļuvusi arī par bibliotēkas Aspazijas bulvārī galveno bibliotekāri. Darba lauks ir plašs, un viņa atzīst, ka nākas strādāt arī vairāk nekā astoņas stundas dienā.

Ķīmijas zinātņu bibliotēka tapa 1964. gadā. Sākotnēji tā atradās Kronvalda bulvārī, kur tagad ir Bioloģijas zinātņu bibliotēka un vēsturiski ir saglabājies Ķīmijas vēstures muzejs. 2009. gadā bibliotēkā tika veikts remonts, kas ļāva telpas paplašināt. Telpā, kur agrāk atradās laboratorijas, tagad ir izvietota bibliotekāra darba vieta un datoru telpa. Ejot pa gaiteni tālāk, nonākam klusajā lasītavā ar apaļo galdu un pēc tam grāmatu krātuvē. Rita stāsta, ka klusā lasītava bieži pārtopot par diskusiju telpu, jo studentiem patīk apaļais galds, pie kura var ļauties sarunām. Tā studentiem esot iemīļotākā telpa bibliotēkā.

Ķīmijas zinātņu bibliotēkā šobrīd ir 11 tūkstoši informācijas vienību, šis skaits ir mainījies un samazinājies pēdējā gada laikā, gatavojoties pārcelties uz Torņakalnu. Bibliotēkā atrodas ķīmijas, bioloģijas, fizikas nozaru, kā arī vides zinātnes grāmatas. Bibliotēka lepojas ar speciālo kolekciju – ASV un pasaulē atzītā ķīmijas speciālista, LU Goda biedra Samuela Knoha kolekcijas dāvinājumu.

Negribēja studēt to, kas bija populārs

“Man bērnībā nebija tādas sapņu profesijas, patika skolotāja darbs, tas man likās saistošs,” Rita stāsta par savu bērnību.

Bibliotēkas zinātni sākusi studēt pēc vidusskolas. Viņa atzīst, ka izvēle bijusi nejauša, toreiz vajadzēja kaut kur mācīties. “Es negribēju studēt to, kas tajā laikā bija populārs – ekonomika, juristi – gribēju izvēlēties kaut ko savu.” Viņa par sevi saka: “Manas rakstura iezīmes ir tādas, ka es izvēlos ne to, ko citi.”

Rita bakalaura grādu ieguvusi LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkas un informācijas zinātņu nodaļā, savukārt maģistra grādu – LU Ekonomikas un vadības fakultātē, absolvējot studiju programmu “Sabiedrības vadība”.

Uz jautājumu, kāpēc viņa nestrādā sabiedrības vadības jomā, Rita atbild, ka LU Bibliotēkā strādā jau vairākus gadus un ir pieradusi pie šī darba, viņai tas patīk.

LU Bibliotēka ir Ritas pirmā darbavieta – vēl studiju laikā LU Biblotēkas direktore Iveta Gudakovska uzaicinājusi viņu pastrādāt bibliotēkā. Sākumā tas bija darbs pusslodzē, jo to vajadzēja apvienot ar studijām.

Vislabāk patīk darbs ar lietotājiem

Vislielāko gandarījumu Ritai sagādā darbs ar bibliotēkas lietotājiem – fakultātes studentiem un personālu. “Es nevarētu astoņas stundas dienā strādāt ar sarakstiem vai rekataloģizēt grāmatas,” atklāj Rita.

Ritas attiecības ar ķīmiju

Bieži vien daudzi domā, ka viņa ir ieguvusi izglītību arī ķīmijā, taču Rita nav studējusi ķīmiju. Bibliotekāre atzīst, ka, strādājot Ķīmijas zinātņu bibliotēkā, viņai ir radies zināms priekšstats par šo nozari, un uzskata, ka tā ir interesanta zinātne. Viņa uzsver, ka bibliotekāram ir jābūt zinošam savā nozarē un jāspēj atbildēt uz lietotāju jautājumiem, tāpēc ir būtiski, strādājot Ķīmijas zinātņu bibliotēkā, nedaudz zināt arī par ķīmiju.

Bibliotēkas īpašā saikne ar fakultāti

Ķīmijas zinātņu bibliotēka ir īpaša un atšķiras no citām LU Bibliotēkas nozaru bibliotēkām ar to, ka tās telpās šad tad notiek ķīmiski eksperimenti. Pēc remonta bibliotēkas atklāšanas svētkos tika demonstrēti ķīmijas paraugdemonstrējumi un dažādi eksperimenti. Studenti praktiskās pētniecības ietvaros bieži uz bibliotēku iet ar kolbām, sēž pie galdiem un veic izpēti.

Bibliotēka bieži tiek iesaistīta fakultātes pasākumos, un tieši tāpēc tai ir ciešas saiknes ar fakultāti. Piemēram, fakultātē notiekošajās Ķīmiķu dienās, Zinātnieku naktī, ir arī bijusi reize, kad bibliotēka piedalījusies studentu iesvētību pasākumā, taču, protams, piesardzīgi, sargājot grāmatas. Rita Ķīmijas zinātņu fakultātes darbiniekus sauc par savu otro darba kolektīvu.

Rita uzskata, ka bibliotēkas un bibliotekāra funkcijas gadu gaitā ir ļoti mainījušās. Piemēram, bibliotēkā notiek mācību nodarbības, kurās bibliotekārs iepazīstina studentus ar LU Bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, datubāzēm. “Bibliotekārs mūsdienās ir vairāk konsultants nekā grāmatu izsniedzējs,” savās domās dalās Rita Alkšbirze.

Brīvajā laikā mīl doties pie dabas

Rita nāk no Valdemārpils, tur viņa pavada gandrīz katru nedēļas nogali. “Man patīk atrasties svaigā gaisā ārpus pilsētas, tāpēc es gandrīz katru nedēļu dodos uz mājām, uz Valdemārpili.” Brīvā laika pavadīšana atkarīga no vietas, kur Rita atrodas. Ja tā ir Valdemārpils, tad viņa brīvajā laikā labprāt audzē un kopj puķes, veido savu dārzu. Valdemārpilī Ritu vienmēr sagaida viņas mīlulis – vācu aitu sugas suns Reksis. Viņa ir lielo suņu mīļotāja, mazie sunīši viņai nepatīkot. Taču ziemā Ritas aizraušanās ir kalnu slēpošana, viņa iecienījusi Baldones slēpošanas trasi “Riekstukalns”.

Katru gadu bibliotekāra darbā parādās kādi jauni uzdevumi, kas saistīti gan ar dažādiem pasākumiem, gan pētniecību, un tieši tas Ritu visvairāk aizrauj un LU Bibliotēkā noturējis jau 10 gadus. “Nekad nav bijis tā, ka darbs būtu vienveidīgs, katru gadu ir kaut kas jauns. Es esmu tāds cilvēks, kam patīk pārmaiņas darbā,” noslēgumā piebilst bibliotekāre Rita.

Autore: Sindija Iesalniece