Studenti runā: Kāpēc izvēlējāties Latvijas Universitāti?

Foto: Toms Grīnbergs, Lu Preses centrs

Elīne Štāle, LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 3.kursa studente.

Ik gadu Latvijas Universitāti (LU) par savu augstskolu izvēlas tūkstošiem jauniešu. Lai noskaidrotu, kāpēc tiek izdarīta šāda izvēle, apjautāju vairākus studentus, kas studē vai ir beiguši Latvijas Universitāti. Lielākoties studenti sekojot savam aicinājumam un vadoties arī pēc tā, kur iespējams studēt par budžeta līdzekļiem.

Gita Sērmūksle, SZF 3.kurss. Studē sabiedriskās attiecības
“Pirmkārt, Latvijas Universitāti izvēlējos, jo iepriekš biju dzirdējusi un lasījusi medijos par to, ka tā ir Latvijas labākā universitāte, ka tā ir atzīta gan studentu, gan pasniedzēju ziņā.

Domāju, ka tas ikvienam studentam ir svarīgi, zināt to, ko par skolu saka mediji.

Bet vēl sīkāk skatoties, dzirdēju no bakalauru un maģistru studentiem, kas tam jau izgājuši cauri. Ir tāda programma, kura, ja nemaldos, saucas „Studentu kurpēs”, kur ir iespēja sekot studentu gaitām. Tad nu galvenajā mājaslapā lasīju, skatījos, interesējos. Tāpat arī vidusskolā bija daudz lekciju par universitātēm, jo, kā zināms, vidusskolās ļoti domā par nākamajiem studentiem, jo skolēnu nākotne ir svarīga. Par pašu LU varu teikt, ka man patīk šeit mācīties. Tomēr tā ir studentu dzīve, kas dod savus plusus un mīnusus, tā ir liela pieredze. Šī augstskola piedāvā radošas lekcijas, strādāt radošus darbus. Arī pēc lekcijām ir piedāvātas dažādas iespējas, ir dažādi pasākumi, kur nu vēl runājot par prakses iespējām, kuras ir ļoti daudz. Pasniedzēji atsaucīgi un zinoši. Latvijas Universitātē ir iespēja labi pilnveidoties.”

Annija Rasiņa, studē Humanitāro zinātņu fakultātē Modernās valodas un biznesu
“LU tāpēc, ka jau sen zināju, ka mācīšos tieši tur. Citas augstskolas mani pat neinteresēja. Pat neizskatīju citu skolu piedāvājumus, jo LU jau sākumā pierādīja, ka tā piedāvā programmu, kurā gribu un esmu ieinteresēta studēt. Man te patīk, ar to man arī pietiek.”

Faruhs Markasimovs, studē Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte angļu valodas un sociālo zinību skolotāju programmā
“Mani piesaistīja online prioritārā pieteikšanās sistēma caur portālu latvija.lv, kur ir skaidri kursu apraksti, zināms, kur atrodas fakultātes utml. Tas daudz ko atviegloja un parādīja. Visvairāk patīk tieši manas fakultātes skolotāji un personāls. Kā arī LU sniegtās iespējas studēt ārzemēs.”

Ieva Rozenfelde, Ekonomikas un Vadības fakultāte (EVF), vadības zinības
“Sākotnēji nevēlējos mācīties Rīgā, bet zināju, ka vēlos mācīties kaut ko saistībā ar vadību. tad skatījos, kur kaut ko tādu varētu mācīties. Atradu iespēju mācīties vadības zinības LU, un par citām skolām mana interese nebija tik liela.

Paziņa arī mācās šo pašu programmu, bet augtākā kursā, un viņa man pastāstīja, kā iet ar mācībām. Tad sapratu, ka iespējam tas ir tas, ko vēlos mācīties, un jā, tā es nonācu līdz LU.

Man patīk pasākumi, kas tiek veidoti manā fakultātē, EVF. Par to, kas man nepatīk – īsti nezinu, bet šķiet, ka tās varētu būt diezgan augstās studiju maksas. Lai arī šobrīd esmu budžetā, tā pat dažbrīd šķiet, maksa par to, ko mācos, neatbilst realitātei.”

Jānis Goldšmits, studējis Vēstures un filozofijas fakultātē
“Tātad – es līdz LU tiku pavisam nejauši. Pirms tam mācījos par automehāniķi un pēc vidējās profesionālās izglītības iegūšanas nebiju īsti pārliecināts, vai vēlos turpināt tajā pašā jomā. Viens bija skaidrs – visu mūžu negribējās strādāt par automehāniķi netīrām rokām. Tad nu kādā dienā, runājot ar brālēnu, kas pats pabeidzis LU vēsturniekus, nonācu pie slēdziena, ka par automehāniķi nav jēgas tālāk mācīties un jādara kaut kas, kas pašam patīk. Brālēns man prasīja: „Kas tev interesē?” Teicu, ka vēsture. Tad viņš ieteica stāties LU vēsturniekos. Domāju, ka Universitāte nav man – pārāk augsts līmenis. Bet noriskēju. Aiznesu dokumentus, atķeksēju „Vēstures BSP budžets”, salocīju lapu un gandrīz jau iemetu kastītē, bet sieviete, kura pieņēma studentus prasīja, ko es tur ierakstīju. Teicu, ka budžetu. Viņa teica, lai es ierakstu arī, ka Vēstures BSP maksa. Negribēju par naudu mācīties, bet viņa mani pierunāja. Atķeksējis gan budžetu, gan maksu, iemetu kastītē un gaidīju rezultātus. Protams, man atnāca ziņa, ka neesmu iekļuvis budžetā. Kur nu, ar saviem eksāmenu rezultātiem (brīnos, kā vispār pabeidzu)! Mamma pajautāja, vai tiešām gribu studēt vēsturniekos. Teicu, ka, jā, un viņa piekrita finansēt pirmo studiju gadu, bet ar noteikumu, ka iekļūstu budžetā.

Pieņēmu šo izaicinājumu un arī tiku budžetā, vēlāk budžetā arī noturējos, bet pēc trim gadiem nepabeidzu, jo bakalaura darbu nepieņēma. Tad nu gariem zobiem, pēc vēl diviem gadiem man izdevās pabeigt un pašreiz domāju par maģistra studijām turpat.

Pirmajā semestrī pat īsti neapjēdzu, kas notiek, jo nekad agrāk man nevajadzēja taisīt apjomīgus referātus ar atsaucēm, prezentēt savus darbus un semināros runāt.. nevis tikai klausīties.. Nesapratu, bet ātri adaptējos un ar kursa biedru palīdzību iejutos. Pēc pirmā gada sapratu – jā, vēsture ir man radīta! Man patīk, ka mums fakultātē (VFF) ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši profesori un citi mācībspēki.”

Līna Lauberte, Sociālo Zinātņu fakultātes Reklāmas moduļa maģistra studiju absolvente
“Pabeidzu bakalauru Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA), pēc tam nevarēju saprast, vai gribu tālāk studēt vai paņemt kādu gadu brīvu. Izskatīju RISEBAs piedāvājumus maģistriem, bet studijas sanāca ļoti dārgas, tādēļ meklēju, kur varētu tikt budžetā. Tā, nu, mani uzrunāja LU SZF komunikācijas studiju kurss. Sagatavoju un iesniedzu visus nepieciešamos dokumentus un devos uz pārrunām. Tas, ko nolēmu, bija, ja tikšu budžetā, tad mācīšos, bet, ja netikšu, tad nemācīšos un mēģināšu tikt nākamajā gadā, bet sanāca tā, ka tiku un man nācās uzsākt maģistrantūras studijas, kuras arī veiksmīgi pabeidzu. Par skolu varu teikt, ka man patika bibliotēka un pieeja virtuālajā vidē daudziem jo daudziem žurnāliem. Tāpat arī gudrie, atsaucīgie profesori un pasniedzēji.

Interesanta šķita moduļu sistēma, kur varēja izvēlēties novirzienu, manā gadījumā – biznesa komunikācija. Protams, arī tas, ka ir iespēja mācīties bez maksas, jo zinu, ka daudziem studentiem ir svarīga maksa par studijām, tādā veidā ir iemesls censties iepriekš, lai tiktu budžetā.

Vēl arī patīk LUIS sistēma, tā ir ļoti noderīga, jo daudz ko vari izdarīt elektroniski. Un vēl, man personīgi bija svarīgi, lai ir iespēja mācīties pēc darba, apvienojot darbu ar studijām, tādā veidā prieks, ka LU ļauj pilnveidoties gan veciem, gan jauniem.”

Humanitāro Zinātņu fakultātes 3.kursa studente, kura vēlējās palikt anonīma
“Uz LU aizgāju tāpēc, jo šī bija vienīgā universitāte, kura piedāvāja to, ko vēlējos studēt. Es studēju Āzijas studijas jau trešo gadu, precīzāk sinoloģiju. To pasniedz arī citās universitātēs, bet citādā formā un tas nav tas, ko vēlos pētīt padziļināti. Tādēļ esmu LU. Nepatīk tas, ka trūkst zinošu pasniedzēju un, ka ir nesakārtota studiju struktūra. Tomēr ir lietas arī, kas patīk, piemēram, tas, ka ir pašizaugsmes iespējas, un LU sadarbojas ar citām organizācijām, kuras ir lietderīgas studiju procesā.”

Sociālo Zinātņu fakultātes (SZF) studente, kura vēlējās palikt anonīma
“Mācos SZF, kur apgūstu socioloģiju. Par savu ceļu uz LU varu teikt īsi un konkrēti – mani vilināja budžets. Pirms tam biju izraudzījusies citu augstskolu, bet paliku te, jo bija pieejamas budžeta vietas. Tiku un paliku, vajadzēja izmēģināt.

Par šo skolu varu teikt tā, man patīk, pagaidām neesmu vīlusies.

Nezinu, vai tas ir tāpēc, ka neesmu iztērējusi naudu un iekrājusi parādus, bet ar visu varu tikt galā. Interesanti ir, tēmas un apgūstamais ir vērtīgs, tikai reizēm šķiet, ka pasniedzējiem pašiem tā ir tikai kā pelēka viela, kuru pastāstīt mums, stāstīšanas pēc – tas apgrūtina un mazina interesi. Tad ir grūti klausīties. Zinu, ka arī daudziem citiem nepatīk, ka neinteresanti stāsta un šķiet, ka pasniedzējam ir jāiet pensijā, bet vietā vajag atrast ko jaunu un svaigu, kas arī mūs ievilks tajā visā, jo daudzi kursi ir patiešām interesanti, vajag tikai vairāk papūlēties, lai tas viss šķistu noderīgs.”